Ko nozīmē Alcheimera diagnoze un kā tā ietekmē veselību?

alcheimera slimībaRunājot vispārīgos vilcienos, Alcheimers ir saslimšana, kuras pamatā ir neirobioloģiski traucējumi saslimšana, kas veicina neārstējamas komplikācijas smadzenēs. Alcheimera pazīmju apvienojums rada neārstējamus bojājumus pacienta smadzenēs, ko nav iespējams pilnībā izārstēt. Iespējams tikai ierobežot Alcheimera attīstību ar dažādu ārstniecisko līdzekļu lietošanu.
Lielākā daļa Alcheimera slimnieku ir 65 līdz 70 gadus veci cilvēki. Šī slimība nereti veicina sašutumu, jo nav zināšanu – ko no Alcheimera var gaidīt un kā progresējošie simptomi iespaidos esošo ikdienu.

Var rasties maldīgs priekšstats par Alcheimera rašanās apstākļiem. Tā nav slimība, kas uzrodas pēkšņi, jo atsevišķus simptomus var novērot pat agrākā vecumā. Bet neskaitāmos eksperimentos ir pierādīts, ka Alcheimers progresē ilgākā laika posmā. Pirmējos simptomus var novērot pat 40-50 gadu vecumā. Veiktie pētījumi parāda, ka jebkuram pacientam slimības izpausmes iespējami ir citādākas nekā citiem slimniekiem. Dažam tie ir atmiņas pārtrauces, taču dažam kustību un citi funkcionalitātes defekti.

Saslimšanas parādības, kas norāda uz iespējamu saslimšanu.

Šai saslimšanai specifisks tas, ka slimnieks neatminas tikko notikušus atgadījumus, sastopas ar problēmām koncentrēties darbam,ir aizmāršība un izklaidība. Bieži pacientiem grūtības sagādā tāpat arī komunicēšana un orientēšanās samērā labi zināmā vietā, kā rezultātā slimnieks sāk klaiņot.

Plašākā nozīmē slimības pazīmes iedalās trīs līmeņos:

1.   Izmaiņas darbībā

Samazinās balansa izjūta, kas veicina nestabilas un nepārliecinātas kustības un limitē pārvietošanos istabā.

2.   Izturēšanās un psiholoģiskās izmaiņas

Alcheimera slimībai progresējot, palielinās sociāli neatbilstoša izturēšanās – agresivitāte, mānija, uzbudinājums, apetītes izmaiņas. Kad slimība strauji progresē, tuvinieki nereti izšķiras par soli iekārtot slimnieku kādā no medicīniskās aprūpes iestādēm.

3.Prāta izmaiņas

Alcheimera slimība izraisa arī kognitīvos traucējumus, kā atmiņas zudumi, orientēšanos spēju īslaicīgu zudumu, neseno sarunu neatcerēšanos. Nereti slimnieki sūdzas, ka reizumis nespēj atcerēties, kur nolikuši, piemēram, mājas atslēgas u.c. ikdienā nepieciešamos objektus.
Viena no tipiskākajām Alcheimera pazīmēm ir balansa problēmas, kas rada kustību traucējumus. Tāpat grūtības var radīt tādu darbību kā rīkošanās ar naudu, apģērbšanās un personīgās higiēnas ievērošana.
Kad Alcheimers progresē, parādās vairākas tā izpausmes. Viena no slimības komplikācijām ir, kad Alcheimera slimnieks nespēj atpazīt ģimeni, aprūpētāju, pazīstamus cilvēkus. Sākotnējie simptomi, kas varētu norādīt uz potenciālu Alcheimeru ir: atcerēšanās problēmas, uzmanības trūkums, vienaldzība, kavēta spriešana un straujas omas maiņas.
Lielākā daļa tuvinieku domā, ka agrīnās veselības izmaiņas esot pieņemama vecuma un to izraisīto izmaiņu parādība. Tomēr Alcheimeram nosauktās pazīmes ir krietni izteiktākas un tās apgrūtina ikdienas aktivitātes.

Kādi ir riska faktori

Ir veikti neskaitāmi pētījumi, lai noskaidrotu Alcheimera izraisītāju. Taču zinātniekiem to līdz šim nav izdevies uzzināt.
Iedzimstība, vecums un slimības vēsture – šie ir faktori, kas varētu iespaidot saslimšanu ar Alcheimeru.
-Novecošanās risks. Ievērojamas Alcheimera pazīmes parādās bieži vien gados vecākiem cilvēkiem.
-Paaudžu mantojums. Allaž pastāv lielāks risks sasirgt ar dažādām slimībām, ja ģimenē kāds ar to ir slimojis.
-Citas slimības un veselības problēmas. Kā asinsvada plīsums smadzenēs, augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis. Lai ierobežotu slimības attīstību, pacienta ārstēšana ir ar vairāku medikamentu palīdzību, vitamīniem.
Smagākos gadījumos Alcheimeru ārstē ar neiroleptiskiem līdzekļiem un antidepresantiem. Šī saslimšana nav ārstējama, tomēr, savlaicīgi Alcheimeru diagnosticējot, ir iespējams ierobežot slimības progresu.

Leave a Reply